अयत्नादासाद्य त्रिभुवनमवैरव्यतिकरं
दशास्यो यद्बाहूनभृत-रणकण्डू-परवशान्।
शिरःपद्मश्रेणी-रचितचरणाम्भोरुह-बलेः
स्थिरायास्त्वद्भक्तेस्त्रिपुरहर विस्फूर्जितमिदम्॥ ११॥
दशास्यो यद्बाहूनभृत-रणकण्डू-परवशान्।
शिरःपद्मश्रेणी-रचितचरणाम्भोरुह-बलेः
स्थिरायास्त्वद्भक्तेस्त्रिपुरहर विस्फूर्जितमिदम्॥ ११॥
ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṁ
daśāsyo yadbāhūnabhṛta-raṇakaṇḍū-paravaśān |
śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ
sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11||
daśāsyo yadbāhūnabhṛta-raṇakaṇḍū-paravaśān |
śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ
sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11||
O Destroyer of Tripura, it was because of that great devotion, which prompted him to offer his heads as lotuses to Your feet, that the ten-headed Ravana was still with arms and eager for fresh war after he had effortlessly rid the three worlds of all traces of enemies. (11)
No comments:
Post a Comment